2013. gada vasarā, beidzot tika piepildīts sapnis par braucienu uz Gruziju ar auto, kopā bijām divas mašīnas, 7 cilvēki. 21 dienā nobraucām vairāk kā 11000 km. Maršruts : Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Ungārija, Serbija, Maķedonija, Grieķija, Turcija un visbeidzot Gruzija, atpakaļceļš, tādā pāšā secībā, tik no otra gala, 3 diennaktis un mājās.
06.06 startējam 6 no rīta, ceļš garlaicīgs, pilns ar traktoriem, ēdiens ceļmalā “ interesants”, kāds dabūja ātras kājas, vakarā beidzot esam čehos, garšīga pica, kam alus kam ūdens un čučēt, norullēti 1090 km.
07.06 garais mauciens līdz Serbijai, pilsēta Nish, briesmīgas pusdienas pa ceļam. Serbija smuka, vakarā liekas nedaudz mistiska. Neticamā veidā atrodam hoteli ( braucām pēc azimuta :)…. Hotelis forš , ēdiens blakus restorānā garšīgs, visi noguruši, šodien pieveikti 1100 km.
08.06 ceļš smuks, Maķedonijā iekšā tikām pa 40 min un 50 euro, green card, vēlāk iebraucot Grieķijā uz robežas tik pasmaidija un paprasīja kāds ir galamērķis. Ļoti dārgi un draņķīgi pavakariņojām, kā arī vakarā atklājās, ka man ķīlē pakaļējās bremzes, ( paldies oficiālajam mitshubishi pārstāvim par pavirši veikto remontu ) jau pa tumsu piebraucām pie jūras, stīvas sarunas un gulēt.
09.06 rīts smuks, vieta kur palikām laba, tik riktīga tolete visriņķī, paši pagatavojam gardas brokastis, nopeldējāmies kristāldzidrā ūdenī un ķeramies pie bremžu remonta, vēlāk benzīntankā izrādījās, ka jāremontā arī otra puse, bet ar to tikām galā 40 min laikā. Iebraucam Turcijā… Čakars, neviens angliski nerunā neviena vārda, arī krieviski un vāciski nesanāk, 3 reizes tikām sūtīti atpakaļ uz chekpoint, līdz kamēr tika izlabots, kaut kas dokumentos un esam iekšā Turcijā.
Turcija savāda ne tādu to biju iedomājies, paēdām diezgan garšīgas vakariņas un devāmies kempinga meklējumos…. Sāk jau krēslot kad beidzot atrodam vietu, turpinot ieprieksh aizsākto tradīciju guļam kārtējā miskastē pie jūras, bet guļam labi.
10.06 vakar tika pieņemts drosmīgs lēmums mainīt sākotnējo maršrutu un neturpināt iepazīties ar turku kūrortiem, bet gan taisnā ceļā doties uz Tuz Golu, sālsezeru, tad uz Cappadocia un tālāk uz Gruziju. Celš šodien gāja raiti, pēcpusdienā kad nobraucām no bāņa mūs pārsteidza fantastiskākie skati…. Turcija ir ļoti skaista, mazs līkumains celiņš caur kalniem, plašumi un pļavas, vakarā esam iekārtojušies necilā viesnicā ceļa malā, rīt solas būt forša diena.
11.06 no rīta tiek aplūkots sālsezers Tuz Golu, otra ekipāža izlēma mums nesekot un to neredzēja… Biju domājis, ka tas ir stingrs, bet piebraucot izrādijās, ka tā ir dubļaina-sāļaina massa kurā grimst kājas. Nofotogrāfējāmies, palaizijām sāli un atkal ceļā, pēc 100 km esam klāt Cappadocia. Atkal iespringums, Lelde ierosina apmeklēt vietējo vīna darītavu, kas bija pareiza izvēle, saimnieks runāja angliski un piedāvāja aizvest pie sava drauga kuram esot labākā alu viesnīca…. Viesnīca kruta, skati neatkārtojami, šī viennozīmīgi ir Turcijas labākā daļa. Viesnīcas saimnieks, laipni piedāvāja mūs izvadāt pa visām skaistākajām vietām ar savu busiņu un savu fāteri kuru viņš lepni dēvēja par “papa, big man” kā šoferi…..Vakarā bijām uz dervišu šovu, intersanti, tā pilnīgi tam atdoties traucēja tupie britu tūristi, kuriem arī sagribējās nedaudz kultūras. Cappadocia ir forša nolemjam palikt vēl vienu dienu.
12.06 vakar fāteris ar pārējiem dzērājiem līdz 2 naktī ar viesnīcas saimnieku tukšoja vīna krājumus. Saimnieks apsolija mūs izvest 8 km trekingā līdz tuvējai pilsētai, sacīts darīts, pēc brokastīm dodamies ceļā. Tas ko daba ir izveidojusi šeit, ir vienkārši fanastiski, cilvēki kas izdomāja flinstonus noteikti te ir bijuši. Pa dienu pasūtijām kebabu, lai vakarā viņš ir gatavs, (gatavo to no jēra veselas 4 stundas), garša interesanta, bet izņemot mani visiem garšoja, diena bija forša.
Vakarā saimnieks pamanīja, ka es tinu tabaciņu un apjautājās vai man nav nekas ko klāt piejaukt, saņemot atbildi, ka nav, pēc 10 minūtēm bija klāt ar sauju vietējās zāles, sirsnīgi uzpīpējām, tad apmeklējām arī saimnieka privāto īpašumu un ar smaidu sejā devos pie miera.
13.06 Es laikam esmu aritstokrāts, to sūda kebabu vairāk mutē neņemšu, no trijiem naktī līdz deviņiem no rīta, pavadīju dažādās kamasutras pozās ar toletes podu…
Jūtos kā miskate, mani krata drebuļi visu dienu pavadu uz aizmugurējā beņķa, guļu, vakarā ir labāk, jau varu ieēst dažus melones gabaliņus. Nakšņošanai izvēlamies vietu pie ūdenskrātuves, kas pārsteidzošā kārtā nav miskaste, pēc īsām vakariņām ejam čučēt.
14.06 šodien jūtos labi, varu pat ieēst, pa nakti kraukļi ir izvazājuši un saknābājuši fāterim krokšus, paēdam brokastis un dodamies tālāk. Micuks atkal neiet, panelī iedegās lampiņa…degvielas filtrā ūdens, atkal krāmēju ārā bagāžnieku, ņemu instrumentus ( par instrumentu kompletu paldies Mikijam ) un tīru filtru, ūdens patiešām daudz, auto neiet tāpat, bet sirds mierīgāka, jo lampiņa nedeg. Braucam par ļoti smukiem ceļiem, skati ir fanatstiski, turku robeža eksotiska, bet pārsteigumu sagādā gruzīnu puse, izkrata visu, somas uz rentgenu, pat jumta telti liek attaisīt, es gan domāju, ka lauku puišiem gribējās paskatīties kāda tā izskatās. Iebraucot Gruzijā riktīgs gāziens un krusa, stājamies pieturā, jo graudi ir milzīgi, pēc brīža lietus rimstas un esam Borjomi. Borjomi miskaste uz pirmo acu skatienu, diezgan viegli atrodam hoteli pa 15 ls no pāra un ejam ēst, ēdiens garšīgs un daudz, esam pārrijušies… Visi lok vīnu, atkal.
Dienai nebija ne vainas.
15.06 braucam uz Vardziju, plānoto 30 km vietā, ko solija Gruzijas latvietis līdz Vardzijai sanāca 109 km, Vardzia, interesanta, bet ar Cappadociu tai nesacensties. Atpakaļceļā izvēlējāmies braukt pa mazajiem kalnu celiņiem….ceļš reāli kruts, stāvs, akmeņains, augšā skaists plato. Atgriežoties Borjomi, paēdām ceļmalas šķūnī, bija garšīgi, pēc vakariņām kad tika nolemts palikt kalnos teltī, otra ekipāža izdomāja, ka brauks uz Tibilisi, stulbi jau tā pašķirties, bet varbūt tā arī ir labāk, mazāk spriedzes. Man grūti starp divām dažādām kompānijām sablabāt kaut kādu neintralitāti. Vakarā atrodam pamestu ceļu kalnos, atkal esmu priecīgs, ka man ir džips, nometne uzcelta, visi lok vīnu, runājamies, dienai nebija ne vainas, bet gribas nākamās aiz sajūsmas spiegt, cerams, ka Gruzija vēl mani ne reizi pozitīvi pārsteigs.
16.06 esam Tibilisi, dabujām labu hoteli, garšīgi paēdām. Vakarā Tbilisi ir ļoti skaista pilsēta, ēdām cukurvati, skatījāmies muzikālās strūklakas, vakars ir izdevies.
17.06 rits sākas ar murgu, nomaldijāmies Tbilisi cenšoties atrast mitsubishi centru, pēc 40 min tas beidzot izdevās. Serviss, šķūnis vārda tiešākajā nozīmē. Onka māja ar galvu, kad stāstiju kur ir problēma, bet kad ķērās pie remonta sapratu, bezceris, ļāvu lai pieslēdz pie kompja, tiek nomainīts arī degvielas filtrs, tolka maz, samaksāju 200 lari, pa velti, maucam pie Shalvas. Tbilisi satiksme agresīva, bet avāriju neredzējām nevienu, bez gps braukt sarežģīti, labi ka Jānis ir lielisks navigators un pēc brīža jau esam no pilsētas ārā. Pie Shalvas tiek ieturētas gardas vakariņas, pēcāk pelde piemājas baseina, sarunas pie vīna un gulēt.
18.06 šodien lielā diena, ieturam sātīgas brokastis un braucam uz nozīmīgāko šī ceļojuma apskates objektu, Tušeti nacionālo parku, ceļš pēc pieejamās informācijas ir grūts un ilgs, 60 km, 6 stundas. Piepildam bākas pilnas un dodamies ceļā, pirms paša kalna fāteris pārplēsa riepu sānā, remontējama tā nav ( arī Subaru neskatoties uz savu visnotaļ cienījamo off road potenciālu, seko modes tendencēm un ir aprīkots ar remkomplektu un smieklīgu pumpīti ) un cerības ka kaut kas tādā izmērā būs atrodams uz vietas, mazas. Tā arī ir, izbraukājot 5 servisus, nolemjam braukt uz Telavi, tur arī dabonam riepu par 40 lariem. Ceļš turp atpakaļ kopā ar nelielu nomaldīšanos 90 km, atbraucam atpakaļ, nomainam ripuli un aidā kalnos. Skati ir satriecoši, ceļu, bīstamāku un skaistāku laikam neatrast, braucam augšā jau 3 stundas kad pamanu, ka sāk karst motors, stājamies padzesēt. Vēl pēc stundas esam jau augšā, pamaldāmies vēl 30 km pa eksotiskiem ceļiem un beidzot nonākam galamērķī pie Beso viesnīciņā. Viesnīciņa super, salikta no akmentiņiem, viss vienkārš, bet tīrs un kārtīgs, gultas ar federēm, kā senos laikos, paēdām gardas vakariņas un čučēt.
19.06 visu nakti likās, ka ārā ir vētra, ik pa brīdim attapos, ka guļam taču pie ūdens krituma, redzēju savdādu sapni ( detaļas neizklāstīšu ), gaiss numuriņā pateicoties spraugām sienās svaigs un patīkams, gulēju lieliski. Pēc brokastīm gājām trekingā, fotogrāfējāmies, skaisti. Pēcāk sākas telts vietas meklējumi, par cik sāka smidzināt lietiņš atmetām domu par palikšanu turpat un devāmies no Tusheti lejā. Kārtējais saspringums, neliela sariešanās mašīnā, bet ir ok. Apmēram 15 km līdz lejai beidzot ieraugam piemērotu vietu nometnes būvniecībai. Fāteris nolēma šodien braukt uz Tibilisi, rīt nopirkt divas jaunas riepas un tad pievienoties mums ceļā uz ūdenskritumu un karsta alām. Uztaisijām sautējumu, bija nenormāli labs, paēdām, sēžam, drīz jāiet gulēt. Mikijs atkal ir Shmikijs. Tālumā šauj, vistcamāk, ka medī, pēc brīža šauj jau tuvāk,tad pavisam blakus, ātri tiek pieņemts lēmums pamest nometnes vietu un doties meklēt citu, protams, ka ārā ir tumš un nolemjam doties uz Tibilisi, sazvanam fāteri viņš mums atsūta viesnīcas adresi. Mašīnā visi šmigā, ceļš nebeidzami serpentīni, liftēts micuks nebeidz pārsteigt vietējos džigitus, kas mums netiek līdzi :) Ierodoties Tibilisi viesnīcu atrodam uz smukas gatves, ieraugu arī fāteri kurš ir ļoti komunikabls, karoč pālī, esot izlakuši spaini vai pat divus vīna. Iekārtojāmies un dodamies vakariņās ar Gruzijas latvieti Uno. Nelielais stress ar ātro promvākšanos no Tusheti mūsu komandu ir saliedējis, tas patīkami.
20.06 rīts sākas ar stresu Tibilis ielās mēģinot izsekot fāterim, nomainam subāram riepas, nomazgājam mašīnas un dodamies Kutaisi virzienā, protams, ka Gori pamaucām garām Staļina muzejam, nu nekas, citu reizi, pirms Kutaisi pašķīrāmies, vecais mauc uz viesnīcu, mēs kalnos kempinga vietas meklējumos. Atrodam tīri jauku vietu ar skatu uz ezeru, no kura mums virsū nāk riktīgs negaiss, aaaa gandrīz norokamies, uzrāvāmies uz ļoti slapja un mālaina ceļa, pirmo reizi brauciena laika, ļoti noderēja zobainas riepas, vakarā riktīgs gāziens un vējš, ejam gulēt.
21.06 rīts smuks, spīd saulīte, Mikijs vāra kafiju, es atkal rakstu:) šodien plānā maukt uz melno jūru, uz vietu Magnetiti, itkā esot magnētiskas smiltis.
Celš normāls, daudz dārgu džipu, redzams, ka tūrisma sezona vēl nav sākusies, ar grūtībām atrodam vietiņu kur paēst, tad uz tirgu iepirkt šo un to un maucam atpakaļ uz Magnetiti. Uz naktsguļu iekārtojāmies parkā pie pašas jūras, smiltis melnas kā ogle, bet nesmērē. Vakarā aizejam vietējā krodziņā ieēst un dodamies pie miera, nelaime tā ka mums ir piesities paraugsuns, kurš uzskata, ka mūs ir jāsargā un visu nakti rej, es draudu viņu saskaldīt šašlikā, vecais pa nakti to cenšas aizdzīt prom. Patīkami tas, ka visu nakti pa parku patrulē policija. Aaaa, bija nenormāls vējš, domāju, ka teltij šo un to noraus nost, bet nekā, gan lietū, gan vejā telts turējās godam.
22.06 šodien īss pārbrauciens, līdz Batumi, atkal maldāmies, jo nevaram vienoties, kur paēst, kur palikt, beigās taksists mūs izved pie smieklīga zivju tirgus, kur ir tikai 4 veidu zivis un uz čābīgu zivju restorānu kur gandrīz nav zivis, paēdam un dodamies meklēt viesnīcu. Par cik nevaram vienoties, kur un kā sadalāmies pa trijām viesnīcām, vēlāk dodamies uz delfīnu šovu, kurš gan nebija tik labs kā Portugālē, bet ir ok. Pašā vakarā fāteris mūs aizved uz ļoti smuku pagalmiņu ar dzīvo mūziku, sēžot kamēr ēdām kūku pār mani atnāca atklāsme, ka laikam esmu radīts labām lietām, viss apkārt smuks, estētisks, forši.
23.06 šodien maucam ārā no Gruzijas, uz robežas, tiekam cauri bez starpgadijumiem, laikam tādēļ, ka visus izsūtija pa citu eju, bet mani pārbaudija koķeta turciete, divu minūšu laikā tiku cauri. Vēlāk dodamies uz Trabzon, paēdam, tad doma doties uz Sumela monastery, pa ceļam esot kempingi… jāsāk ir klausīt savai iekšējai balsij un mazāk uztraukties par citiem, negribēju uz turieni braukt, pēc 50 km vienā virzienā, jau zb, jo turku kempings ir murgs, metu riņķī un dodamies atpakaļ pie jūras, nu i forši, vismaz tuvāk mājām. Nomaucām apmēram 250 km, kamēr vakarā atrodam normālu kempingu pie jūras, ir ok, atkal negaršīgas vakariņas un gulēt.
24.06 ir grūti sadzīvot dažādiem cilvēkiem ilgāku laika periodu kopā, katrs esam labs, bet citāds, rīt braucam mājās, apnika :)
25.06 braucam
26.06 uz 27.06 esam LV
Paldies biedriem par kompāniju, paldies Micukam, ka ar dievu uz pusēm tas tomer mūs atgādāja mājās.
Rezumē:
21 dienā 11000 km nobraukt ir daudz, to nevar nosaukt par atpūtu, ja ir ierobežots laiks, prātīgāk noteikti ir lidot uz Gruziju un džipu noīret uz vietas. Gruzija ir skaista, katrs tur atradīs, kā savu dvēseli pamielot.
Uz Gruziju noteikti braukšu vēl, bet ar moci un labu ceļa biedru :)
Lai runā bildes.
P.S
Ja ir doma veikt uzlabojumus auto pirms brauciena, tad tas jādāra 1000 km, pirms tā, lai uzlabojumi spēj pierādīt sevi, piem. Chips un dpf filtra utilizācija, ( Chiptuning.lv )… diezgan draņķīgi bija braukt kad Polija palika apm. 60 % no jaudas un tā visu ceļu.