6.jūlijs
Uz kādu laiku nomainīsim savus ierastos braucamos pret vilcienu. Stacijā ierodamies krietnu laiku iepriekš, jo vakar, kad Jānis devās pakaļ biļetēm, redzēja ļoti daudz cilvēku. Stacijā jau laicīgi ir pilns ar cilvēkiem, daudz studentu, kuriem ir sākušās brīvdienas un kuri tagad dodas prom no pilsētas.
Vilciens moderns, daudz vietas kājām, gaisa kondicionieris patīkami veldzē. Katrā otrajā vagonā ir arī bufete, kur var dabūt ēdamo un dzeramo. No Čončingas līdz Čendu ir aptuveni 300km, kurus mēs veicam divu stundu laikā. Čendu laikapstākļi ir nedaudz patīkamāki kā Čončingā, bet vienalga ļoti mitrs un pirts efekts neizbēgams, proti, tu svīsti pat neko nedarot.
Lai nokļūtu tuvāk mūsu viesnīcai, kas ir praktiski pašā centrā, izmantojam metro. Šeit tas ir ļoti moderns, tīrs un akurāts. Stacijas tīras, ieejot tajās ir jāveic somām rentgens un pašus arī pārbauda, vai nav kas aizliegts līdzi.
Nokļūstam mūsu viesnīcā, kuras nosaukums ir “Puķu viesnīca”. Maza, bet ļoti jauki iekārtota un atrodas ļoti tuvu centram, turklāt tā atrodas uz senas ielas, blakus parkam. Pēc veldzējošas dušas viesnīcā, dodamies “šopingā”. Jā, arī tādām vaļībām ir vieta šajā ceļojumā .:)
Vakarā mūsu gids Rembo aicina uz savu iemīļoto ēstuvi, jo Čendu ir viņa dzimtā pilsēta, kur viņš mācījies, dzīvo un strādā. Šīs provinces TOP ēdiens ir “Hot Pot” – zupai līdzīgs virums, kurš sastāv no daudz jo daudziem pipariem un citām asām garšvielām, tad tajā pēc sirds patikas katrs ieliek to, ko vien vēlas. Kā, piemēram, vistas gaļu, dārzeņus vai zivi, tad tas viss lielā katlā vārās, novietots galda vidū un katrs ēdājs var pievienot klāt vēl sev vēlamās sastāvdaļas. Ēdiens tiešām ļoti ass, lai gan Rembo saka, ka ir lūdzis pašu maigāko. :) Ēstuve atrodas blakus tirgum, daudz studentu, ēdiena ir daudz, turklāt garšīgs, gandrīz visi galdiņi aizņemti. Ēstuvē valda pamatīgs troksnis, vispār ķīnieši ir visai skaļi, kad komunicē viens ar otru. Vēl par ēstuvēm Ķīnā – lielākajā daļā no tām, ja iegrieztos mūsējie PVD inspektori, tad noteikti tiktu slēgtas.
Vakariņas paēstas, dodamies vēl nelielā pastaigā pa naksnīgo pilsētu, kurā izskatās, ka dzīvība vēl ilgi kūsās un neviens tā īsti netaisās iet gulēt. Uz ielām savākušies bariem cilvēku, spēlē galda spēles, ēd āra kafejnīcas vai nesas ar saviem elektromotorolleriem. Iegriežamies vēl vienā no tradicionālo suvenīru tirdzniecības ielām, kurā gan tirgoņi lēnām jau vācas nost. Nolemjam atgriezties šeit nākamajās dienās.
Atpakaļ uz viesnīcu dodamies nevis ar taksi, kas šeit ir ļoti lēts, bet ar motociklu-karieti. :) Motocikla priekšpuse, bet aizmugurē ar diviem ratiem un sēdvietām, tāds kā tricikls, bet šim bija pat jumts un durtiņas. Brauciens ar asām izjūtām, pārbraucam vairākiem “sarkanajiem”, izmantojam daudz gājēju ietves utt.
Nakts viesnīcā nav viegla, lai gan ir jau nakts, bet sutoņa ir mazinājusies tikai nedaudz.
7.jūlijs
Jānis ar Rembo no rīta dodās uz lidostu pretī Mihailam, kurš atgriežas ekspedīcijas sastāvā, pārējie staigā pa pilsētu.
Čengdu pilsētā un piepilsētā kopā dzīvo ap 14 miljoniem iedzīvotāju, satiksme ir nedaudz kārtīgāka kā citās pilsētās. Dienu pavadām, staigājot pa pilsētu, tirdzniecības ieliņām, baudām visādus vietējos gardumus – gan saldus, gan sāļus. Visu laiku svīstam. Pats trakākais ir tas, ka vakarā izmazgātās drēbes līdz rītam neizžūst.
Šī vakara izklaide ir došanās uz blakus viesnīcai esošo parku, kur atrodas sens tējas nams, kurā notiek ķīniešu Šičuāņas operas izrādes. Šis šovs pulcē daudz skatītāju, mazā zālē spēj ietilpināt līdz pat 800 viesu. Bez mums šeit ir ļoti daudz vēl citu ārzemnieku. Izrādes laikā tiekam cienāti ar tēju, kuru pasniedz no ļoti interesantām tējkannām, kam ir ļoti gari snīpji.
Par pašu izrādi jeb šovu, kas ilgst pusotru stundu bez apstājas. Sākumā pavadošais orķestris ar nacionālajiem mūzikas instrumentiem spēlē mūziku, tad nākamais priekšnesums ar ļoti krāšņiem tērpiem un burtiski kā operā dziedāšanu. Tad seko vairāki mākslinieki, kuri izpilda uz interesantiem mūzikas instrumentiem vairākus skaņdarbus. Interesants ir ēnu mākslinieks, kura priekšnesums fascinē. Laikam jau smieklīgs bija skečs, kurā tiek attēlotas sievas un vīra attiecības, jo visa ķīniešu valodā saprotošā zāle smējās līdzi. Un visbeidzot kā pasākuma nagla ir sejas maiņas priekšnesums, kas ir tradicionāls jau kopš Mingu dinastijas laikiem. Krāšņi tērpi, vēl krāšņākas maskas un to maiņas tehnika, kuru pavada ritmiska mūzika un ugunsspļāvējs. Man šis šovs patika, ļoti interesanti apskatīt citu tautu kultūru caur šādu prizmu.
Vakars ir patīkams, sutoņa nedaudz mitējusies. Uz kulturālas nots dodamies pie miera.
8.jūlijs
Pamostamies, aiz loga dzirdams lietus. Brokastis, paķeram pa lietussargam un dodamies uz Pandu parku. Pandas ir ļoti nozīmīgas ķīniešiem, viņi lepojās ar šiem lāčiem, daudz rūpējās par tiem un visur par tiem runā. Pandu parks ir moderns, daudz tūristu jau no paša rīta, lietus netraucē pandām un tās ēd brokastīs bambusu. Pāris stundas veltām parka apskatei, staigājam un priecājamies par dabu, dzīvniekiem un sakārtoto vidi. Pandas ir smieklīgi lāči, kuru galvenais uzdevums dzīvē ir gulēt un ēst. Kurš gan negribētu tādu dzīvesveidu? :)
Pēc parka apmeklējuma dodamies atpakaļ uz pilsētu, kur nedaudz sagrēkojam un ieturam maltīti Makdonaldā, jo vietējā pārtika, maigi sakot, ir nedaudz apnikusi.
Pēcpusdienā ieturam maltīti kopā ar ķīniešu tūrfirmas, kura organzē mūsu braucienu šeit, priekšnieku. Sarunas, diskusijas un laba vēlējumi mūsu tālākajam ceļojumam. Vakarpusē dodamies jau uz staciju un ar pēdējo vilcienu braucam atpakaļ uz Čončingu, kur gaida mūsu automašīnas. Vēl viens fakts – šajā dienā no mūsu ekspedīcijas komandas atdalās un dodas atpakaļ uz Maskavu mūsu pavārs Mihails P. Tālāk dosimies 5 vīru sastāvā un mūsu gids Rembo, kurš mūs pavadīs līdz Kazahstānas robežai.
9.jūlijs
Parasta pārbrauciena diena, nobraucam ap 450km pa ātrgaitas šoseju. Skaisti skati aiz loga, iebraucam nedaudz savādākā provincē, kur kalni ir zemāki un apaļāki. Mūsu šīsdienas galamērķis ir vieni no skaistākajiem ūdenskritumiem Ķīnā – Huangoušu. Ierodamies gan pavēlu, divas stundas pirms tā slēgšanas, tādēļ apskate paiet nedaudz steigā. Ūdenskritums un tā kaskādes ir ļoti skaistas, ceļš līdz tam ved cauri skaisti iekoptiem dārziem ar dažādiem augiem un kokiem. Ķīnā ļoti attīstīti šādi objekti, kuri arī ir ļoti vietējo tūristu apmeklēti. Fotografējamies, baudām skatus.
Klimats paliek arvien patīkamāks, nav vairs tik ļoti mitrs, jo sākam lēnām celties augstāk kalnos. Vakarā paēdam mazās pilsētiņas restorāniņā un tad atplīstam viesnīcā, jo diena bijusi gara.
10.jūlijs
Grūti braucas, līst lietus, vietām ir bieza migla, daudz kravas automašīnu. Šodienas galamērķis ir akmens meži, kas ir ievērojams apskates objekts. 50Km pirms galamērķa, uz šosejas bremzējot, mani Toyotai pēkšņi pazūd bremzes, tad atkal parādās. Piestājam palūkot, kas noticis. Vizuāli nekādus bojājumus neredzam, nolemjam doties tālāk, samazinot vēl tempu, bremzējot ir pamatīga vibrācija, bet lēnām nonākam galamērķī.
Viesnīcas stāvlaukumā nojaucam bremzes, izrādās ir sadalījies viens no priekšējiem bremžu diskiem. Mūsu remontzona izraisījusi lielu interesi apkārtējos cilvēkos, kuri sapulcējušies mums apkārt, noraugoties uz savdabīgajam darbībām ap automašīnu. Diemžēl līdzi mums nav rezerves bremžu disku, tādēļ nākamajā dienā dosimies to meklējumos uz Kunmingu, kas ir 80km no akmens mežiem.
Vakariņās ēdam mazā restorāniņā, kur nav ēdienkartes, bet aizej uz virtuvi un parādi, ko vēlies un tas tev tiks pagatavots. Vakariņas ir gardas, turklāt pēc pāris dienām beidzot ir trāpījies gards ēdiens. Apmierināti dodamies uz viesnīcu, veldzējamies dušā un dodamies pie miera. Rītdien paredzēta brīvdiena, pārgājiens pa akmens mežu takām un auto remonti.
11.jūlijs
Mēs ar Jāni un Rembo taksī dodamies bremžu disku medībās uz 80km attālo Kunming pilsētu. Pārējie dodas apskatīt akmens mežu. Stundu garais brauciens ar taksi ir asām izjūtām pilns, tā vadītājs pamatīgā ātrumā skrien pa šoseju, apdzenot vienu auto pēc otra. Nedaudz pamaldāmies pašā pilsētā, līdz atrodam milzīgu tirgus teritoriju, kur tiek tirgotas dažādas saimniecības preces un arī auto rezerves daļas, aksesuāri, kā arī darbojas mazi servisi un pat redzēju automašīnas dzinēja galvas slīpēšanu.
Kāds mirklis paiet līdz šajā skudru pūznī atrodam bodīti ar Toyota logotipu, cerot, ka varbūt šeit atradīsies mums interesējošās detaļas. Iepriekšējā dienā apzvanītie Toyota servisi mums ieziņo, ka LC80 esot par vecu automašīna un rezerves daļas uz vietas netur. Ceram uz veiksmi šajā mazajā bodītē, puisis aiz letes ilgi klausās Rembo stāstu, ko mums vajag. Līdzi esam paņēmuši arī veco bremžu disku. Noklausījies mūsu stāstu, viņš norīko kādu citu puisi, kurš ar motorolleru aizbrauc kaut kur. Pēc mirkļa ir klāt ar kastīti, kurā ir bremžu uzlikas. :) Sākam savu stāstu no sākuma, rādot, ka tomēr vajag pašus diskus. Puisis ar motorolleru atkal aiztrauc prom un pēc 15 minūtēm ir atpakaļ ar jau daudz lielāka izmēra kastēm. Šoreiz fortūna ir mūsu pusē un esam ieguvuši Toyota oriģinālos bremžu diskus un par labu cenu – 45Ls/gab.
Kādu mirkli vēl uzkavējamies tirgū, iepērkot vēl šādas tādas lietas ceļam un tad jau atkal ļaujamies asajām izjūtām atpakaļceļā. Atgriezušies Shi Lin pilsētā, ejam pusdienās, kur mums pievienojas tikko no akmens meža atgriezušies Aleksandrs un Mihails. Pie pusdienu galda dalāmies no rīta piedzīvotajā.
Pēc pusdienām metamies pie Toyotas, kur pāris stundu laikā nomainām diskus un vēl saregulējam LC105 rokas bremzi. Ta kā mūsu automašīnas ir novietotas stāvvietā blakus viesnīcai, savukārt viesnīca atrodas blakus akmens meža ieejai, tad mūsu remontdarbus nepārtraukti vēro turp atbraukušie tūristu pūļi. Sakarā ar remontdarbiem un detaļu meklēšanu mums ar Jāni iet secen akmens meža apmeklējums, bet nekas, būs iemesls atgriezties.
Vakars ir patīkami dzestrs, pastaigājamies pa pilsētu un baudām vakariņās grillētus dārzeņus un gaļu, pagatavotu āra kafejnīcā.
12.jūlijs
Lietaina diena. Praktiski visu dienu līst, ceļš ir vienmuļš. Automašīnas mūzikas atskaņotājs spēlē dažādas mierīgas dziesmas, pļāpājam ar Rembo par dažādiem niekiem un lēnām deldējām šīsdienas kilometrāžu. Kopumā pa dienu nobraucām 395km. Pusdienojam tālbraucēju kafejnīcā, bet esam trāpījuši ļoti garšīgā vietā. Īpaši jauzslavē jēra gaļa ar piparmētrām.
Iebraucot pašā Dali pilsētā iekļūstam sastrēgumā, pilsētā notiek remontdarbi. Nokļuvuši viesnīcā, dodamies dušā un tad jau ejam uz pilsētu vakariņās. Pirms dodamies ēst, pastaigājam pa pilsētu, redzam laukumā pie strūklakām vokālu priekšnesumu, bet tas ātri beidzas. Uzkāpjam pa stāvām kāpnēm kalnā. Kalna galā atrodas ēka ar apaļu jumtu kā bumbu un to sauc par “spīdošo pērli”, kas izrādās arī ir viens no pilsētas simboliem. Skats no kalna pār pilsētu ir fantastisks. Dali dzīvo tikai nedaudz vairāk kā 4 miljoni iedzīvotāju. Pie kalna blakus esošajā laukumā notiek mums jau zināmās kolektīvās dejas, atrakcijas, našķu tirdzniecība un cita veida izklaides.
Vakariņām atrodam pēc skata vienkāršu restorāniņu, pasūtām daudz un dažādus vietējos ēdienus, kas izraisa apkārtējo sajūsmu skatienus, jo ēdiens tiešām ir ļoti daudz. Ieturējuši maltīti, dodamies atpakaļ uz viesnīcu, pirms tam vēl iegriežamies tējas veikaliņā. Junanas provincē, kur mēs pašlaik atrodamies, tiek audzētas pašas labākās Ķīnas tējas. Veikalā degustējām dažādas tējas zortes, mums tiek rādīts, kā tā pareizi jāpagatavo. Degustācijas beigās arī iepērkamies, jo, ko gan no Ķīnas labāk atvest mājās kā tēju?
13.jūlijs
Pēc brokastīm ar Jāni pārbaudām Dodge bremžu sistēmu. Turpmākais maršruts vedīs arvien augstāk kalnos, tādēļ bremzes ir ļoti būtiskas.
Nedaudz vēlāk jau dodamies uz Dali vecpilsētu, kas ir aptuveni 15km nost no mūsdienu Dali. Pa ceļam apmeklējam Daosima stila pili, kura ir celta pēc Fen šui tradīcijām Tan dinastījas laika posmā, bet pilnībā atjaunota mūsdienās. Tur mēs satiekam arī pārējos komandas dalībniekus, kuri bija devušies šurp nedaudz ātrāk. Pati pils ir ļoti skaista – iekšējie dārzi, lapenes, atpūtas telpas utt., viss ir ļoti pārdomāts un krāšņs.
Tūristiem bez kompleksa apskates vēl piedāvā noskatīties muzikālu šovu, kurā tiek dejotas nacionālās dejas. Kā jau ierasts, uzveduma laikā tiekam cienāti ar tēju. Kādu mirkli pavadām šeit, staigājam un aplūkojam skaistās telpas un dārzus, bet tad jau dodamies ar kājām uz 6km attālo vecpilsētu. Pati Dali pilsēta ir izvietota starp kalniem vienā pusē un Er ezeru otrā pusē, 2000m.v.j.l. Ezers liels un skaists. Tiek piedāvāta arī iespēja ar kuģi doties pa ezeru ekskursijā, bet mēs izvēlamies tomēr apmeklēt vecpilsētu, jo mums mazliet pietrūkst laika abām izklaidēm.
Tuvojoties vecpilsētai, modernās mājas pamazām pazūd un parādās arvien zemākas un vecākas mājiņas. Dienvidu pusē, no kuras mēs ienākam vecpilsētā, ir vairāki kvartāli ar mazām galdniecibām, kur tiek izgrebti, izkalti un dažādos citādos veidos apstrādāti koki, kuri tiek arī tirgoti. Gaisā ir jūtama patīkama zāģēta koka smarža, kura pavada mūs, ejot pa šo ielu.
Ielas galā, tuvojoties tūristu tirdzniecības vietām, parādās arī mazās ēstuves un galdniecības paliek mums aizmugurē. Ieturam maltīti mazā ēstuvītē, kur var dabūt no blakus esošā Er ezera dažādus zivjveidīgos, vēžus un gliemjus. Pirmos un pēdējos arī mēs izmēģinām. Garšīgi!
Tālāk jau seko vairāku stundu pastaiga pa vecpilsētas tirdzniecības ielām. Vienubrīd mūs atveldzē lietus, bet kopumā spīd saulīte un pat nedaudz paspēj ieķerties mūsu vaigos. Vecpilsētā ir daudz tūristu, suvenīru tirgotavu, mazo ēstuvju, ielu mākslinieku. Čum un mudž no cilvēku masām.
Tūristu paradumiem ļaujamies arī mēs un iegādājamies dažādus suvenīrus, lielā daudzumā tiek tirgots sudrabs, kas tiek iegūts netālu no pilsētas un vēl interesantas ir dažādas austas lietas, segas, lakati utt.
Diena ir pagājusi, pilsēta izrādījusies interesanta un jau rīt dosimies tālāk uz ziemeļiem, lai jau pēc pāris dienām iebrauktu Tibetas teritorijā, kur būs nākamais mūsu ceļojuma pagrieziens.